Darbā Norvēģijā: Jūsu tiesības un pienākumi

Norvēģijā nav vispārējas minimālās algas ("minstelønn"), taču dažās nozarēs minimālā alga ir ieviesta. Šīs nozares ir:

• Autobūves nozare
• Celtniecība 
• Uzkopšana
• Izmitināšana, apkalpošana un ēdināšana
• Kuģniecība un kuģubūve
• Lauksaimniecība un dārzkopība
• Zivsaimniecības nozares uzņēmumi
• Elektronozare
• Kravu pārvadājumi ar autotransportu
• Pasažieru pārvadājumi ar tūrisma autobusiem

Pārbaudiet, vai saņemat minimālo algu (angļu valodā)

Likmes tiek regulāri atjauninātas.

Par jūsu algu jūs un jūsu darba devējs vienojas, noslēdzot darba līgumu.

Norvēģijā ir ierasts vienoties, ka alga tiek maksāta reizi mēnesī.

Alga tiek pārskaitīta tieši uz darbinieka bankas kontu. 

Algas izmaksas brīdī vai uzreiz pēc tam darba devējam ir jums jāizsniedz darba samaksas aprēķins ("lønnsslipp"), kurā norādīta jūsu bruto alga, nodokļu ieturējumi un citi ieturējumi, kas veikti no jūsu bruto algas, jums izmaksātā alga (neto alga) un atvaļinājuma naudas aprēķināšanas metode. Ja nesaņemat darba samaksas aprēķinu, jums tā ir jāpieprasa no sava darba devēja.

Ja jums ir elektroniskais ID (piemēram, "MinID" vai BankID) (angļu valodā, difi.no), piesakoties sadaļā "my tax" (angļu valodā) skatteetaten.no), varat pārbaudīt, ko jūsu darba devēji ir ziņojuši par jūsu nodokļiem un algu.

Parasti darba devējs nevar veikt ieturējumus no jūsu algas vai atvaļinājuma naudas. Ieturējumus no darba algas var veikt tikai tad, ja tas ir noteikts likumā vai ir iepriekš rakstiski saskaņots. Ja kaut ko sabojājat vai pazaudējat, ieturējumus no jūsu algas var veikt, jums pēc negadījuma dodot tam savu piekrišanu.

Nekavējoties sazinieties ar darba devēju mutiski, pēc tam rakstiski.

Sazinieties ar savu arodbiedrību vai juristu / advokātu; pārbaudiet savu darba līgumu, darba laika uzskaites lapas, darba samaksas aprēķinus un līdzīgus  dokumentus.

Plašāka informācija par to, kā rīkoties, ja darba devējs nemaksā to, kas jums pienākas (angļu valodā)

Norvēģijā vispārējais noteikums ir tāds, ka visiem darbiniekiem ir tiesības uz atvaļinājumu ("ferie") un atvaļinājuma naudu ("feriepenger"). Jums gadā pienākas 25 darbdienas ilgs atvaļinājums. Darbdienas ir visas dienas, kas nav svētdienas vai likumā noteiktās nedēļas nogales vai valsts svētku dienas.

Darbiniekam ir tiesības un pienākums izmantot pilnu atvaļinājumu, un darba devējam ir pienākums nodrošināt, lai jūs izmantotu pilnu atvaļinājumu. Jūs nevarat brīvi izlemt, kad doties atvaļinājumā. Ja jums ir konkrēti brīvdienu plāni, atcerieties divus mēnešus iepriekš par to paziņot savam darba devējam, lai zinātu, kad būs jūsu atvaļinājums.

Ja nepiekrītat, gala vārds šajā jautājumā ir darba devējam, taču jūs tik un tā varat pieprasīt, lai jums ļautu izmantot trīs secīgas atvaļinājuma nedēļas galvenajā atvaļinājumu periodā no 1. jūnija līdz 30. septembrim.

Atvaļinājuma nauda aizstāj algu, kad esat atvaļinājumā, un tā ir vismaz 10,2 procenti no jūsu bruto algas. Atvaļinājuma nauda ir jāizmaksā, kad jums ir atvaļinājums nākamajā gadā vai kad jūs pārtraucat darba attiecības. Ja esat vecāks par 60 gadiem, likme ir 12,5 procenti, un jums ir tiesības uz vienu nedēļu ilgu papildu atvaļinājumu.

Plašāka informācija par atvaļinājuma naudu (angļu valodā)

Visiem, kas strādā Norvēģijā, ir jābūt nodokļu kartei ("skattekort"). Nodokļu karte parāda jūsu darba devējam, cik liels nodoklis ir jāietur no jūsu algas.

Ir divi veidi, kā jūs varat maksāt nodokļus:

• Algas ieturējuma nodoklis
• Parastais nodoklis

Algas ieturējuma nodoklis

Lielākā daļa ārvalstu darba ņēmēju, kas nesen uzsākuši darbu Norvēģijā, kad viņi piesakās nodokļu kartei (angļu valodā, skatteetaten.no), tiek automātiski iekļauti brīvprātīgajā nodokļu sistēmā, ieturot nodokli no algas ("kildeskatt på lønn"). Pēc tam jūs katru mēnesi maksājat fiksētu nodokļa procentu, ko jūsu darba devējs ietur no jūsu algas. Kad saņemat algu, jūsu nodoklis ir pilnībā samaksāts.

Jūs varat atteikties no algas ieturējuma nodokļa algas sistēmā un maksāt nodokli saskaņā ar parastiem noteikumiem, ja jums tā ir ērtāk. 

Parastais nodoklis

Ja maksājat nodokli saskaņā ar parastajiem noteikumiem, jūsu maksātais nodoklis tiek koriģēts atkarībā no tā, cik daudz jūs nopelnāt gada laikā.

Nākamā gada martā vai aprīlī pēc nostrādātā gada jūs saņemsiet nodokļu paziņojumu ("skattemelding") ar informāciju par jūsu ieņēmumiem. Jums ir jāpārbauda nodokļu paziņojums un, ja kāda informācija ir nepareiza, jāveic tajā izmaiņas.

Pēc tam jūs saņemsiet nodokļu aprēķinu ("skatteoppgjør"), kurā būs parādīts, vai nodokļos esat samaksājis pārāk maz vai pārāk daudz. Ja būsiet samaksājis(-usi) nodokļos pārāk maz, jums šis nodokļu parāds būs jāsamaksā. Ja būsiet samaksājis(-usi) nodokļos pārāk daudz, jūs šo pārmaksu saņemsiet atpakaļ.

Plašāka informācija par Norvēģijas nodokļu sistēmām (angļu valodā, skatteetaten.no)

Atbilstoši vispārējam noteikumam parastais darba laiks Norvēģijā ir šāds:

• 9 stundas 24 stundu laikā (parastā darba diena)
• 40 stundas 7 dienu laikā (parastā darba nedēļa)

Ir daži izņēmumi.

Plašāka informācija par darba laiku (angļu valodā)

Ja strādājat virsstundas ("overtid"), jums ir jāsaņem piemaksa vismaz 40 procentu apmērā no nolīgtās stundas likmes. Jūs varat noslēgt rakstisku vienošanos ar savu darba devēju, ka visas virsstundas vai daļa no tām var tikt atskaitītas. Piemaksa par virsstundām vismaz 40 procentu apmērā vienmēr ir jāmaksā papildus.

Plašāka informācija par virsstundām (angļu valodā)

Ja strādājat vairāk par 5,5 stundām, jums ir tiesības uz vismaz vienu darba pārtraukumu ("pause").

Ja strādājat 8 stundas, jums ir tiesības uz vismaz 0,5 stundas pārtraukumu.

Ja nav piemērotas telpas, kur pavadīt darba pārtraukumu, darba pārtraukums jāuzskata par apmaksātu darba laiku.

Ja strādājat par 2 stundām vairāk nekā ir parastais darba laiks dienā, jums pienākas 0,5 stundas pārtraukums un tas ir uzskatāms par daļu no darba laika.

Vidējā aprēķins ("gjennomsnittsberegning") pieļauj atšķirīgu darba laika sadalījumu, kas nozīmē, ka kādos periodos var strādāt vairāk par normālā darba laika limitu, savukārt citos periodos attiecīgi mazāk. Vidējais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā.

Plašāka informācija par vidējā darba laika aprēķinu (norvēģu valodā)

Darbiniekiem ir tiesības uz vismaz:

• 11 brīvām stundām pēc kārtas 24 stundu laikā
• 35 brīvām stundām pēc kārtas 7 dienu laikā

Var tikt piemēroti izņēmumi vai citas vienošanās.

Nakts darbs (no pulksten 21.00 līdz .06.00) un darbs svētdienās būtībā nav atļauts, ja vien tas nav nepieciešams darba rakstura dēļ. Par samaksu par šo darbu ir jāvienojas rakstiski darba līgumā.

Plašāka informācija par darbu svētdienās (norvēģu valodā)

Plašāka informācija par nakts darbu (norvēģu valodā)

Visam laikam, kad esat darba devēja rīcībā, jābūt reģistrētam kā darba laikam. Darba devējam ir jābūt darba laika uzskaites kārtībai, un darbiniekiem ir jābūt informētiem par šo kārtību. Svarīgi, lai darba laika uzskaite būtu skaidra un viegli saprotama. Parasti darba sākuma un beigu laiks ir jāreģistrē.

Visiem darbiniekiem ir jābūt rakstiskam darba līgumam («arbeidsavtale»). Tam jābūt neatkarīgi no tā, vai tā ir pastāvīga vai pagaidu nodarbinātība, un neatkarīgi no tā, cik ilgi jūs tur strādāsiet, pat ja darbs ilgst tikai vienu dienu. Šim noteikumam nav izņēmumu.

Darba devēja pienākums ir nodrošināt rakstiska darba līguma noslēgšanu. Darba līgums apliecina jūsu darba attiecības.

Darba līgumā jābūt informācijai, kas ir svarīga darba attiecībām, tai skaitā par:

• algu,
• algas izmaksas datumu,
• darba laiku,
• atvaļinājuma naudu,
• darba attiecību ilgumu.

Kad darba līgumam jābūt gatavam?

Tas, kad darba līgumam jābūt gatavam, ir atkarīgs no darba attiecību ilguma:

• ja darba attiecības ilgs vairāk par vienu mēnesi, līgums jāparaksta un jāsagatavo pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā septiņas dienas pēc darba attiecību sākuma;
• ja darba tiesiskās attiecības ilgs mazāk par vienu mēnesi, ne vēlāk kā darba attiecību sākuma dienā jābūt noslēgtam rakstveida darba līgumam. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad uzņēmums iznomā darbinieku, uz kuru attiecas darba līgums.

Izlasi un saproti, kas rakstīts tavā darba līgumā

Lūdzu, pievērsiet īpašu uzmanību šādiem jautājumiem:

• Vai esat pastāvīgs vai pagaidu darbinieks?
• Cik stundas jūs strādāsiet dienā un nedēļā?
• Vai jāveic jūsu darba laika vidējais aprēķins?
• Vai jūs strādājat naktīs un svētdienās?
• Vai saņemat piemaksu pie algas par darbu naktī un svētdienās?
• Kur atrodas jūsu darba vieta?
• Vai jūs plānojat strādāt vairākās vietās?
• Vai jūs saņemsiet ēdienreižu un izmitināšanas piemaksu, ja strādājat vairākās vietās?
• Kāda ir jūsu alga?
• Kad tiks izmaksāta alga?
• Kas ir iekļauts jūsu algā?
• Vai jūs īrējat mājokli no sava darba devēja?

Ja kaut kas nav skaidrs, jautājiet savam darba devējam. 

Plašāka informācija par prasībām darba līguma saturam (angļu valodā)

Darba līgumu veidnes tulkotas vairākās valodās

Galvenais noteikums Norvēģijā ir pastāvīga nodarbinātība ("fast") un ka darba līgums ir spēkā līdz brīdim, kad to jūs vai jūsu darba devējs pārtraucat. Ja darba līgumā ir norādīts beigu datums, jūs esat pagaidu ("midlertidig") darbinieks. Ir īpaši noteikumi par to likumību.

Plašāka informācija par pagaidu vai pastāvīgu nodarbinātību (angļu valodā)

Jūs varat arī strādāt personāla atlases uzņēmuma ("bemanningsforetak/vikarbyrå") norīkojumā. Tad jūsu darba devējs ir personāla atlases uzņēmums, kas jūs pieņem darbā citā uzņēmumā. Tādā gadījumā jums nedrīkst būt mazāka alga un sliktāki darba apstākļi nekā pastāvīgajiem darbiniekiem, kuri veic līdzīgu darbu.

Ja strādājat dažādos diennakts laikos, darba devējam ir jāsagatavo darba grafiks ("arbeidsplan"), kurā norādīts, kurās nedēļās, dienās un laikos konkrētajam darbiniekam jāstrādā. Darba grafiks ir jāsagatavo pēc iespējas agrāk un ne vēlāk kā divas nedēļas pirms darba uzsākšanas. Darba grafikam jābūt darbiniekiem viegli pieejamam.

Ja darba devējs jūs ir nosūtījis uz Norvēģiju veikt darba uzdevumu, jums būtībā ir tādas pašas tiesības kā Norvēģijas darbiniekiem. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad esat nodarbināts personāla atlases uzņēmumā vai grupā un esat nosūtīts darbā nodaļā Norvēģijā.

Plašāka informācija par norīkojuma darbiniekiem (angļu valodā)

Ja jūsu darba devējs jūs nosūta norīkojuma darbā, kur jums jāpavada nakts ārpus mājām, darba devējam parasti ir jānodrošina ēdināšana un izmitināšana. Var vienoties arī par fiksētu dienas naudu, apmaksu saskaņā ar rēķinu vai tamlīdzīgi. Ir arī noteiktas prasības attiecībā uz jūsu izmitināšanas standartu.

Plašāka informācija par izmitināšanas prasībām (angļu valodā)

Ja darba devējs pārtrauc ar jums darba attiecības, ir jābūt pamatotam iemeslam. Darba attiecību pārtraukšanai ("oppsigelse") jābūt rakstiskai. Jums ir tiesības strādāt un maksāt līdz darba attiecību pārtraukšanas termiņam, kas ir viens mēnesis, ja vien darba līgumā nav noteikts citādi. Termiņš ir nākamā mēneša pēc paziņojuma sniegšanas 1. datums.

Nopietnu darba līguma pārkāpumu gadījumā darba devējs var jūs atlaist no darba ("avskjed"). Tas nozīmē, ka darba līgums beidzas nekavējoties un jums jāpārtrauc darbs.

Plašāka informācija par darba attiecību pārtraukšanu (angļu valodā)

Ekonomiski grūtos laikos darba devējam var būt nepieciešams jūs atlaist no darba štatu samazināšanas dēļ ("permittering"). Pienākums strādāt un maksāt algu uz laiku tiks pārtraukts. Darba devējam ir jūs par to vispirms jāinformē, un jums var būt tiesības uz bezdarbnieka pabalstu no NAV ("NAV").

Plašāka informācija par štatu samazināšanu (angļu valodā)

Norvēģijā ierasts piederēt kādai arodbiedrībai («fagforening»). Arodbiedrība ir organizācija, kas strādā jūsu kā darbinieka labā. Tas nozīmē, ka arodbiedrība jūsu vietā vienojas par algām, darba laiku un atvaļinājuma nosacījumiem.

Ja nonākat konfliktā ar darba devēju, varat saņemt palīdzību no arodbiedrības juristiem.

Lai būtu arodbiedrības biedrs, jūs maksājat noteiktu summu mēnesī.

Arodbiedrību ceļvedī varat iegūt pārskatu un salīdzināt arodbiedrības Norvēģijā (fagforeninger.no, norvēģu valodā)

Dažās profesijās jums ir nepieciešama atļauja vai izglītības apstiprinājums, lai varētu strādāt.

Ja jums ir izglītība vai profesionālā kvalifikācija («yrkeskvalifikasjoner»), kas iegūta ārvalstīs, jums vajadzētu pārbaudīt, vai jums ir nepieciešams to apstiprināt Norvēģijas iestādēs:

• Pārbaudiet, kurām profesijām nepieciešama izglītības un profesionālās kvalifikācijas apstiprināšana (hkdir.no, angļu valodā)

Norvēģijas Darba inspekciju ir iestāde, kas veic dažu profesionālās kvalifikācijas veidu apstiprināšanu:

• Ārvalstu profesionālās kvalifikācijas atzīšana darbā ar autokrāvējiem, celtņiem un materiālu pārvietošanas iekārtām (angļu valodā)

• Atļauja niršanai darba nolūkos iekšzemē ar ārvalstu niršanas sertifikātu (norvēģu valodā)

Norvēģijā lielākajai daļai darba devēju privātajā sektorā ir pienākums veidot saviem darbiniekiem pensijas uzkrājumu. To sauc par obligāto izdienas pensiju ("obligatorisk tjenestepensjon" – OTP) (angļu valodā, skatteetaten.no).

Jūsu darba devējam pensijas uzkrājumā ir jāmaksā vismaz 2 procenti no jūsu algas. Lai iegūtu tiesības uz OIP, jums ir jābūt Nacionālās apdrošināšanas sistēmas ("folketrygden") biedram (angļu valodā, nav.no).

Ja jums ir elektroniskais ID (piemēram, MinID vai BankID), jūs varat pārbaudīt, kurš pensijas līgums par jums ir noslēgts (norvēģu valodā, norskpensjon.no). 

Ja uzskatāt, ka jūsu darba devējam ir pienākums veidot jūsu pensijas uzkrājumu, bet tas nav to nedara, jūs varat par to anonīmi ziņot Nodokļu inspekcijai (angļu valodā, skatteetaten.no).

Jūsu darba devējs ir atbildīgs par to, lai darba vide darba vietā būtu droša. Darba devējam sadarbībā ar darbiniekiem jānovērtē iespējamie apdraudējumi darba vietā, kā arī tas ir atbildīgs par pasākumu ieviešanu, lai novērstu vai samazinātu darbinieku saslimšanas vai savainošanās risku darbā. Darba devējam ir jānodrošina, lai jūs saņemtu apmācību valodā, kuru saprotat.

Visos Norvēģijas uzņēmumus ir jābūt darba aizsardzības pārstāvim ("verneombud"), kuru ievēlē uzņēmuma darbinieki. Kā darbiniekam jums jāzina, kurš ir darba aizsardzības pārstāvis un kā jūs varat sazināties ar viņu sazināties. Darba aizsardzības pārstāvim ir jānodrošina, ka darba devējs pilda savus pienākumus attiecībā uz darbinieka drošumu, veselību un labbūtību. Ja jums darbā ir problēmas, varat tās apspriest ar darba aizsardzības pārstāvi.

Plašāka informācija par darba aizsardzības pārstāvi (norvēģu valodā)

Celtniecības un būvniecības nozarē, viesnīcu, restorānu un uzkopšanas nozarē ir izveidota reģionālo darba aizsardzības pārstāvju ("regionale verneombud") sistēma, kas palīdz darba devējiem un darbiniekiem darba vides darbā.

Plašāka informācija par reģionālo dabas aizsardzības pārstāvju sistēmu (norvēģu valodā, rvofond.no)

Jums kā darbiniekam ir arī pienākums sniegt ieguldījumu, lai darba vietā būtu droši un labi darba apstākļi. Ievērojiet uzņēmuma vadlīnijas, izmantojiet obligātos aizsardzības līdzekļus un palīdziet novērst nelaimes gadījumus un traumas. Informējiet darba devēju un drošības pārstāvi par bīstamiem darba apstākļiem.

Visiem darbiniekiem ir tiesības ziņot par pārkāpumiem («kritikkverdige forhold») darba vietā.

Darba devējs ir atbildīgs par to, lai darbinieki, kuri ziņo par pārkāpumiem, netiktu pakļauti atriebībai. Tas attiecas arī uz pagaidu darbiniekiem, kuri brīdina. 

Plašāka informācija par ziņošanu un to, ko var uzskatīt par pārkāpumiem (norvēģu valodā)

Kā ziņot par pārkāpumiem?

Parasti jums vispirms jāpaziņo iekšēji, parasti tiešajam vadītājam. Uzņēmumam ir jābūt iekšējai ziņošanas kārtībai («intern varsling»), ar kuru darba ņēmēji ir iepazinušies.

Darba ņēmējiem vienmēr jābūt iespējai ziņot iekšēji:

• darba devējam vai darba devēja pārstāvim;
• ar drošības pārstāvja, arodbiedrības pārstāvja vai advokāta starpniecību.

Darbinieki var arī ziņot ārēji valsts uzraudzības iestādei vai citai valsts iestādei.

Plašāka informācija par to, kā ziņot par pārkāpumiem darba vietā (norvēģu valodā)

Jūsu darba devējam ir jāorganizē, jāpielāgo un jāvada darbs tā, lai darbinieki netiktu pakļauti mobingam vai pazemojumiem.

Ja pamanāt mobingu vai diskrimināciju darba vietā pret kādu citu, pēc iespējas ātrāk par to ziņojiet savam darba devējam, darba drošības pārstāvim vai arodbiedrības pārstāvim. Ja jūs pats tiekat pakļauts mobingam, ir svarīgi arī par to darīt zināmu. Tam, kā jūs par to paziņojat, jābūt norādītam uzņēmuma iekšējās ziņošanas kārtībā.

Ja jūsu vadītājs pakļauj jūs mobingam, varat ziņot par to vadītāja priekšniekam. Ja mobingam pakļauj uzņēmuma augstākais vadītājs, varat par to ziņot:

• valdei, ja mobings notiek privātā uzņēmumā;
• augstākajam organizatoriskajam līmenim, ja mobings notiek valsts iestādē.

Plašāka informācija par mobingu darba vietā (angļu valodā)

Tev ir jābūt VVD (Veselības, vides un darba drošības) kartei ("HMS-kort"), ja tu strādā vienā no minētajām nozarēm:

• Celtniecības un būvniecības nozarē
• Uzkopšanā
• Automašīnu uzkopšana ko veic ar rokām, automašīnu riepu mainīšana un riepu uzglabāšana
• Preču pārvadāšana ar automašīnu vai kravas automašīnu

VVD karte uzrāda kas tu esi un kurā uzņēmumā tu strādā. Atrodoties darbā, VVD karte ir jānēsā tā, lai tā būtu labi redzama.

VVD karti tev pasūta darba devējs. Karte ir personīga un ir spēkā visu laiku kamēr tu esi darba attiecībās ar darba devēju. Karte ir jāatjauno ik pēc diviem gadiem.

Gadījumā, ja tev VVD kartes nav, tad tev ir jāgriežas pie darba devēja.

VVD kartei ir jābūt gan norvēğu, gan ārzemju darbiniekiem.

Noteikums par obligātu VVD karti darbiniekiem attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuri veic darbu Norvēğijā. Šī prasība attiecas arī uz ārzemju uzņēmumiem, kuru darbinieki tiek sūtīti uz Norvēğiju veikt gan īstermiņa, gan garāka termiņa darba pasūtījumus.

Papildu informācija par VVD karti (angļu valodā)

Norvēģijas Darba inspekciju saņem daudzus pieprasījumus un ziņojumus, kuriem ir privāto tiesību raksturs. Tas, ka kaut kam ir privāto tiesību raksturs («privatrettslig»), nozīmē, ka tas ir jautājums starp darba devēju un darba ņēmēju. Norvēģijas Darba inspekciju nav pilnvaru pār uzņēmumiem šādos jautājumos, taču mēs varam sniegt gan jums, gan jūsu darba devējam vispārīgus norādījumus par darba vides noteikumiem.

Piemēri jautājumiem, kam ir privāto tiesību raksturs:

• algu nemaksāšana nozarēs, kurās nav likumā noteiktās minimālās algas;
• atvaļinājuma naudas neizmaksāšana;
• algas noteikšana, ja nav likumā noteiktās minimālās algas;
• darba līgums;
• darba uzteikums;
• dīkstāve;
• atvaļinājuma izbeigšana un tiesības uz atvaļinājumu;
• tiesības uz atvaļinājumu.

Ja jūs nevarat vienoties ar savu darba devēju par privāto tiesību jautājumiem, varat meklēt juridisko palīdzību, piemēram, ar arodbiedrības, jurista vai bezmaksas juridiskās palīdzības starpniecību.

Bieži vien ir jāsazinās ar citām iestādēm, nevis Norvēģijas darba inspekciju

Norvēģijas Darba inspekciju bieži saņem ziņojumus un brīdinājumus saistībā ar jautājumiem, par kuriem ir atbildīgas citas iestādes. Jautājumu piemēri un atbilstošā iestāde:

• Ziņojumi par nedeklarētu darbu jāiesniedz Norvēģijas nodokļu administrācijai (skatteetaten.no, angļu valodā).
• Par aizdomām par cilvēku tirdzniecību vai vardarbīgu noziegumu jāziņo policijai (politiet.no, angļu valodā).
• Par slimības naudas neizmaksāšanu vai konfliktu ar darba devēju par to, vai ir ievēroti nosacījumi saistībā ar prombūtni slimības dēļ, jāziņo Norvēģijas darba un labklājības iestādei (nav.no, angļu valodā).
• Ziņojumi par pārtikas kvalitāti vai dzīvnieku veselību jāiesniedz Pārtikas uzraudzības iestādei (mattilsynet.no, angļu valodā).
• Strīdus par atvaļinājumu var izskatīt Strīdu izšķiršanas padome (tvistelosningsnemnda.no, norvēģu valodā).
• Padomi par sliktu pakalpojumu kvalitāti, piemēram, izglītība vai veselības aprūpe, jāziņo par uzraudzību atbildīgajai personai – piemēram, valsts administratoram.
• Ja jums kā būvlaukuma kaimiņam traucē troksnis vai putekļi, jāvēršas pašvaldībā.